Ropažu vidusskola Bulgārijā

No 23.- 27. februārim projekta Erasmus+ “Tikai viena pasaule, nepiesārņosim to” ietvaros Ropažu vidusskolas delegācija viesojās Bulgārijas mazpilsētā Sandanski. Projektā piedalās astoņas valstis- Itālija, Francija, Spānija, Grieķija, Bulgārija, Rumānija, Turcija un Latvija. Projekts tiek īstenots ar Eiropas savienības līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir- visu astoņu dalībvalstu kopējiem spēkiem meklēt risinājumus dažāda rakstura ekoloģiskajām problēmām un šos risinājumus sekmīgi integrēt un pielietot katras skolas darbībā.

Ropažu vidusskolu projektā pārstāvēja trīs pedagogi – B. Lukaševiča, I. Ķeķe, U.Urtāns un trīs skolnieces- J. Maskale, L. Krote, E. Pitkēviča. Skolēni tika nodoti ģimenēm, kurās tie dzīvoja visu šo laiku.

Sandanski ir tipiska mazpilsēta Bulgārijas dienvidos, 20 km attālumā no Grieķijas- Bulgārijas robežas, ar aptuveni 28 000 iedzīvotājiem. Pilsētu no visām pusēm ieskauj gleznainie Pirinas kalni un visā pilsētas garumā to divos krastos dala Bistricas upīte. Pilsēta savu nosaukumu 1949. gadā ieguvusi pateicoties nacionālajam varonim, revolucionāram JanamSandanskim, kurš 19./20. gs. mijā cīnījās par Bulgārijas un Maķedonijas neatkarību.

No Bulgārijas puses šajā projektā piedalījās Hristo Botev pamatskola, 1.- 8. klase, skolā mācās 620 skolēnu. Projekta nolikums paredz, ka apmaiņas programmas skolēni dzīvo šīs skolas audzēkņu ģimenēs, tādējādi gūstot unikālu pieredzi komunikācijā svešvalodā un padziļināti izprotot konkrētās tautas tradīcijas un kultūru.

Projekta programmas plānojums paredzēja veselu virkni uzdevumu kā skolēniem, tā skolotājiem. Skolēniem bija jādarbojas radošajās studijās, jāveido suvenīri no atkārtotai pārstrādei paredzamiem izejmateriāliem, jāizstrādā projekta logo, jāpiedalās sportiskās aktivitātēs, jāiepazīstas ar reģiona dabas un kultūrvēsturiskajām vietām. Jāapmeklē pilsētas vēstures muzejs, Pirinas dabas parks, netālo Melnikas muzeja pilsēta, pasaules slavenās pareģes un zintnieces Vangas atdusas vieta. Pēdējā dienā bija ekskursija augšup Pirinas kalnos uz kalnu ciematu Papina Laka un tā lepnumu- ūdenskritumu. Katra delegācija Sandanski skolas dārzā atstāja vēstījumu par viesošanos- iestādot koku. Jāpiebilst, ka citu valstu pedagogi ļoti atzinīgi novērtēja mūsu skolnieču veidotos projekta logo.

Lai labāk paskaidrotu skolnieču iespaidus par dalību projektā, lūdzu viņām uzrakstīt savus iespaidus:

Tā bija neaizmirstama pieredze. Tā bija ļoti laba iespēja iepazīt Bulgārijas dabu un kultūru, kā arī iepazīties ar citu valstu skolēniem. Iespēja dzīvot svešā ģimenē, pilnīgi citā valstī lika man skatīties uz lietām savādāk un izbaudīt katru minūti Bulgārijā.

Visspilgtāk atmiņā iespiedušies skaistie rīti, mākoņi bija tik zemu, ka pat aizsniedza kalnu virsotnes. Manuprāt, visskaistākā vieta Bulgārijā ir Rupite. Skaistā gaišreģes Vangas piemiņas vieta un Svētā Petka baznīca radīja neparasti mierīgu atmosfēru. Katru pēcpusdienu bija iespēja arī pastaigāties pa vietējo pilsētas parku un iepazīt Sandanski apkārtni. Ekskursijas, dejas, dažādas sporta aktivitātes, tradīciju, kultūras iepazīšana un jauni cilvēki – nebija laika garlaikoties! Mana uzņemošā ģimene, skolas skolēni un skolotāji bija ļoti pretimnākoši un draudzīgi. Šī lieliskā iespēja palīdzēja pilnveidot arī angļu valodas zināšanas un komunikācijas spēju.

(Evija)

 

Es dzīvoju privātmājā ar meiteni no Spānijas. Mēs bijām divas vienā ģimenē. Ģimenē diena, kad aizlidojām, bija diezgan emocionāli smaga, jo skumu pēc ģimenes.

Emocijas bija dažādas brīžiem satraukums, bailes un neziņa, bet pārsvarā labas emocijas. Bija interesanti iepazīties ar dažādiem cilvēkiem un personībām no dažādām valstīm. Iepazināmies ar pilsētu un kalniem. Skats kalnos bija pasakains. Novēlu katram šādu iespēju, jo es ieguvu  lielisku pieredzi!

(Linda)

Man ļoti patika kalni, tie ir tik augsti un skaisti. Nesaprotu, kāpēc tur ir miskastes, jo visapkārt bija atkritumu kaudzes. Skola bija ļoti liela, mūsu skola ir nedaudz omulīgāka, mīlīgāka un mazāka. Sporta zāle mums ir lielāka un skaistāka. Sporta laukums ārā bija no asfalta. Ģimene, kurā dzīvoju, bija jauka un mīļa, par mani ļoti rūpējās. Ja man piedāvātu vēl kaut kur lidot, es noteikti piekristu, jo bija forši iepazīties ar jauniem draugiem un, protams, lidot.

Mana atziņa: es novērtēju to, kas man ir, un to, kas ir svarīgākais, sapratu, cik svarīgi ir mācīties kādas valodas. Bija ļoti jauki. Mums paveicās ar draugu kompāniju un ar jautrākajiem skolotājiem.

(Justīne)

Uģis Urtāns

Ropažu vidusskolas skolotājs