Barikāžu atceres diena

20. janvāra pirmā stunda Ropažu vidusskolā. Ir auksts rīts, bet visi skolēni un skolotāji pulcējas pie ugunskura, lai atcerētos barikāžu dienu notikumus un pieminētu bojā gājušos.

– Apzināt un saglabāt šos notikumus – tāds ir skolas direktora P. Salenieka aicinājums skolēniem.

Dziedam Latvijas himnu. Tas ir pavism savādāk, nekā ierasts citos pasākumos. Deg ugunskurs, un dūmi kā balti mākoņi aiziet debesīs.

– Daugav‘s abas malas mūžam nesadalās… – dzied Andrejs un Uģis. Tie, kas zina vārdus dzied līdzi.

Mēs esam atbildīgi par savu skolu, novadu un Latviju. Par zemi, kur ir mūsu mājas. Par zemi, kur mums augt lieliem un gudriem.

Lūk, dažas sākumskolas skolēnu domas :

Markus (1.a) – Bija ugunskurs. Dziedājām himnu. Barikādēs aizstāvēja mājas, ko citi gribēja nobrucināt. Mana mamma un tētis arī bija barikādēs.

Sindija (1.a) – Pie ugunskura bija piemiņa kritušajiem cilvēkiem. Ugunskurs mūs mazliet sasildīja. Arī toreiz bija ļoti auksts laiks.

Amanda (1.a) – Barikādēs cilvēki krita nāvē, lai aizstāvētu mūsu valsti. Tas bija gandrīz sen. Es tad vēl nebiju piedzimusi.

Aleksandrs (1.a) – Lielie puiši dziedāja skaistu dziesmu un visi dziedāja himnu. Dūmi nāca virsū, un man nosala rokas.

Elīna (1.b) – Par godu barikādēm bija ugunskurs, lai mums visiem kopā ir siltāk. Es no galvas dziedāju himnu.

Māris (1.b) – Direktors stāstīja, kā viņš ar saviem draugiem brauca uz barikādēm un gaidīja, kas notiks ?! No pagrabiem viņi nesa visādas mantas un krāva kaudzē – no lielākās uz mazāko, uz augšu.

Viljams (1.b) – Lielie puiši dziedāja dziesmu par Daugavu. Man patika, bet man sala seja. Visi tinās siltās šallēs.

Kristofers (2.a) – Man arī stāstīja, ka citi cilvēki gribēja ieņemt televīzijas torni. …..Lai kļūtu bagāti…? Šodien atcerējāmies iepriekšējos gadus. Direktors labi runāja un puiši dziedāja.

Alise (2.b) – Mēs bijām laukā pie ugunskura, lai pieminētu mirušos cilvēkus Bastejkalnā. Direktors stāstīja, ka visas vecās mantas bija jāliek barikādēs. Tās bija kā cietoksnis. Neviens negribēja, ka armija izposta Vecrīgu.

Ronalds (2.b) – Barikāžu dienas? Jā, tā bija, jo citādi Latvija nebūtu brīva. Vislabāk man patika ugunskurs, jo bija auksti. Toreiz arī bija auksti. Direktors barikādēs stāvēja bez ieročiem.

Karīna (2.b) – Tas bija pareizi, lai neiznīcinātu Rīgu un visu Latviju. Es dziedāju himnu un domāju. Lielie puiši dziedāja par Latviju un Daugavu.

Edgars (3.b) – Mēs bijām pie ugunskura, lai svinētu Latvijas brīvību. Ja nebūtu barikāžu, nebūtu svētku un brīvības. Man patika dziesma, ko dziedāja puiši. Toreiz arī bija daudz ugunskuru, un cilvēki gāja uz baznīcu, kur viņiem deva karstu tēju un paēst. Laukā vajadzēja atrasties vairākas dienas un naktis, bet bija auksti. Man arī šodien bija auksti, bet pēc laiciņa mēs gājām uz skolu.

Arkādijs (3.b) – Barikādes bija tāpēc, lai aizstāvētu visu svarīgo, kas ir Latvijā. Barikādes aizsargāja no tankiem. Cilvēki bija drosmīgi un drusciņ bailīgi. Tas bija varoņdarbs.

Rimants (3.a) – Barikādēs uz ielām un ceļiem lika maisus un baļķus, lai pasargātu Rīgu no armijas. Tur bija arī smagās mašīnas un traktori. Mēs šodien visus pieminējām un dziedājām himnu.

Vanesa (3.a) – Barikādes notika vairāk kā divdesmit gadus atpakaļ. Šodien mēs dziedājām himnu, skatījāmies ugunskuru un dzirdējām direktoru. Toreiz, kad tas viss notika, direktors bija ļoti jauns un drosmīgs. Cilvēki bija kā viena ģimene.

Lana (3.a) – Barikāžu dienās arī bija ļoti auksts, bet cilvēki nenosala, jo citi tiem nesa cimdus, šalles un tēju. Nevarēja jau zināt, cik ilgi būs jāsargā. Barikādes bija lielas un smagas, lai neviens svešinieks nevarētu ienākt Latvijā.

Aigars (3.a) – Toreiz barikāžu cilvēki bija stipri un drosmīgi. Viņi daudz ko izturēja.

Jānis D. (3.a) – Dažus latviešus nošāva armija, tāpēc ka negribēja, ka mēs atdalāmies no citām zemēm. Nekad mūžā neko tādu vairs nevajag piedzīvot !!!

Tomass (3.a) – Barikādes vajadzēja, lai aizstāvētu un pasargātu Latviju no citiem spēkiem. Latvija ir tikai viena.

 barikaādes atceres diena 2Barikades atceres diena3

Laima, par mums lemi,

Dod mums mūsu zemi –

Viena mēle, viena dvēs’le,

Viena zeme – mūsu.

 

 

Ina Baiža, sākumskolas skolotāja